Ko grib Latvijas krievi

16.09.2013 Uz Neatkarīgās jautājumiem (intervija notiek latviski) atbild Latvijas Žurnālistu savienības valdes priekšsēdētāja vietniece, bijusī laikraksta “Čas” galvenā redaktore, grāmatas Maestro Pauls (2012) līdzautore (kopā ar Jāni Peteru un Andžilu Remesu), Starptautiskā mediju kluba Formāts A3 dibinātāja Ksenija Zagorovska.

Juris PAIDERS

Kad man iznāca ceļot pa Ēģipti, tad sanāca ļoti ilgstoša komunikācija ar vienu ļoti izglītotu ēģiptieti, kurs bija pabeidzis Maskavas Universitāti. Vienu brīdi mans sarunas biedrs teica: „Ka es jūs kristiešus (tā viņš dēvēja Rietumu civilizāciju) apskaužu, jūs visi esat tik vienoti, bet mēs musulmaņi esam tik sašķelti.” Es viņam paskaidroja, ka arī vienkāršam amerikānim raugoties uz islāma pasauli šķiet, ka Rietumu civilizācija ir sašķelta, bet visi musulmaņi ir vienoti un visi kā viens sapņo tikai par to lai ar elkaidiskām metodēm noslaktēt pilnīgi visus nemusulmaņus. Manuprāt, zināmas līdzības ir vērojam kā daudzi latvieši uztver Krieviju un Latvijas krievu kopienu. Kad lasi Latvijas Avīzi, tad paliek iespaids, ka Latvijas krievu kopiena ir vienota naidā pret visu latvisko un naktis neguļ gudrojot kā atjaunot Krievijas impēriju un pasniegt Latviju uz paplātes Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam vieglai uzkodai…

Krievu kopiena nav vienota. Un jāsaka to tika nosacīti vara saukt par kopienu. Tā vēsturiski veidojās no divām ļoti atšķirīgām daļām. No tiem, kuru senči šeit dzīvoja jau no Pirmās republikas laika un tiem kas atbrauca padomju laikā. Pirmie uzreiz ieguva Latvijas pilsonību viņiem nebija lielas problēmas ar valodas prašanu. Daudzi no kopienas otrās puses joprojām ir ar nepilsoņu statusu. Dārgā Latvijas vadība  20 gadus darīja visu lai pēc iespējas vairāk satuvinātu un pavienotu abas šis krievu sabiedrības  daļas. Gan cenšoties uzspiest  agresīvas reformas, gan demonstrējot nicinošu attieksmi pret visu krievisko un rezultātā, tiešām, apvienoja krieviski runājošos Latvijas iedzīvotājus. Viņi joprojām dažādi, gan pēc ienākumiem, gan dzīves veida, bet kopīgi vienojas sanākt, piemēram, 9. maijā godina svētas  atmiņas par kritušiem Lielājā Tēvijas karā. Bet it arī protesta notis – mēs esam daudz, mēs esam kopā, bet ar mums nerēķinās, mūsu partijas neņem valdībā utt. Taču krievu kopienai nav kopēju plānu un kopēja redzējuma par nākotni.

Daudzi jau izvēlējās un izvēlas Krievijas pilsonību. Kad vairākas dienas atpakaļ kārtoju vīzu braucienam uz Krieviju, tad stāvot rindā varēju vērot, ka daudzi, arī jauni cilvēki, nāca un konsultējās par iespēju iegūt Krievijas pilsonību. Manuprāt, to var izskaidrot ar to, ka tas palīdz Krievijā nodarboties ar biznesu un ar Krievijas pilsonību var ātrāk un vieglāk iegūt pensiju.  Kopienu atstūma un tas lika kopiena konsolidēties, kad kulminācijas punkts bija skolu reforma. Bet pēdējā laikā situācija mainījās, pateicoties Rīgas domes  Nila Ušakova vadībā fenomenam. Pilsēta taču tiešām kļūst arvien skaistāka! Tā rāda, ka vienot var ne tikai naionālā piederība, bet kopējā lietā. Tas, kas notika Rīgā, ir labs, vienojošs piemērs visai valstij. Manuprāt, ir pilnīgi aplami uzskatīt, ka Latvijas krievi vēlas, lai šeit būtu Krievijai. Tas ir mīts. 98% to noteikti nevēlas. Viņi ļoti augstu vērtē to lietu kārtību, kāda šeit ir izveidojusies. Viss notiek laicīgi. To, ko apsola, to arī izdara. Pasaka un tā tiešam ir. Šeit ir izveidojies no Krievijas vides ļoti atšķirīgs vietējas uzvedības kodekss. Var teikt, ka Latvijas krievi patiecoties latviešiem ir  ātrāk eiropeizējusies. Krieviski runājoši Latvijas problēmas nesalīdzina ar Krieviju …., bet ar labākiem Eiropas paraugiem – kā šo jautājumu risina Anglijā vai Vācijā.

Viens no mītiem ir arī, stāts, ka latvieši emigrē, bet Latvijas krieviski runājošie paliek Latvijā. Manuprāt, emigrācijas procesi ir skāruši abas kopienas vienādā mērā. Arī tavs dēls dzīvo ārzemēs.

Jā! Mans dēls jau sen dzīvo ārzemes un ja es saskaitu savus un vīra klases biedru ģimenes, tad ļoti maz bērnu dzīvo Latvijā. Pārsvarā visi ir ārzemēs. Lielāko tiesu Anglijā, arī Francijā. Daudzus gadus labais tonis bija nodrošināt bērnam augstāko izglītību ārzemēs un pēc augstskolas pabeigšanas izmācīšanas viņi palika turpat.  Valda doma, ka šeit viņiem nav ko cerēt lielām karjeras iespējām, ka Latvijā cilvēks ar uzvārdu Ivanovs nevar gūt lielus panākumus, viņš piemēram nekad nekļūs par premjeru.

Var jau nomainīt uzvārdu. Vjačeslavs kurs piedzima kā Galuščenko nomainot uzvārdu kļuva par Dombrovski un paskaties, kāda karjera – izglītības ministrs. Jutu Strīķi pat neminēsim!

Tas nav vienīgais. Daudzi šeit nejūtas kā mājas,  un  ja jau dzīvot ārzemēs, tad kāpēc tieši Latvijā?

Vai krieviski runājošo masveida aizbraukšana ir galvenais cēlonis, kāpēc iznīkst Latvijas prese krievu valodā?

Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu beigās un arī 2000-s gados  prese krievu valodā Latvija bija uzplaukusi. Mēs bijām neapstrīdams līderis postpadomju telpā. Tikai kopš ā laikā prese krievu valodā pazaudēja pusi no lasītāju auditorijas. Tā nav tikai aizbraukšana. Interneta paaudzes bērni izaug, bet neizmanto laikrakstus informācijas iegūšanai. Viņiem laikrakstu vietā ir internets un sociālie tīkli. Lasītāju skaits samazinās, bet arī Krievijas TV skatītāju skaits nepieaug. Turklāt Krievijas TV Latvijā bija pieejama visus laiku. Kamēr bija cilvēki – bija auditorija, kad cilvēki sāka aizbraukt, tad arī presei vairāk nav tik daudz lasītāju. Krievu prese Latvijā ļoti smaga cieta no krīzes, zaudējot līdz 70 procentiem reklāmas. Turklāt process iet dziļumā, preses nedienas atsaucas uz preses kvalitāti un tas rada vēl lielāku lasītāju skaita kritumu.

Izzūdot Latvijas medijiem krievu valodā tie, kas neaizbrauks uz ārzemēm savs informatīvas vajadzības iegūs no citu valstu un visticamāk no Krievijas informatīvās telpas.

Vēl pirms pāris gadiem Latvijā bija divas lielas izdevniecības, kas specializējas preses izdevumos krievu valodā. Tieši šīs izdevniecības bija tās, kuru dēļ visi Krievijas laikrakstu mēģinājumi pārņemt Latvijas lasītājus noslēdzās neveiksmīgi. Latvijas krievu preses izdevēji  liedza Krievija pārņemt Latvijas informatīvo telpu. Krievijas izdevējiem Latvija nav veiksmes stāsts.

Kā tad MK Baltija?

Tas ir vietējais izdevums, kur gatavo redakcija uz vietas Vietējā avīze ar Krievijas laikraksta brendu. Un vēl tas plaši izmanto iespēju reklāmēt sevi televīzijā. Es turpināšu. Tagad Latvijā divām lielām izdevniecībām apvienojoties ir radies viens uzņēmums, kas nesasniedz iepriekšējo laiku apmērus un panākumus. Liela mērā tagad ir laiks Latvijas valstij izlemt, ko darīt. Ja tirgus paliek tik mazs, ka preses izdevumi krieviski sāk izsust, tad bez valsts politikas šo informatīvo telpu patiešām pārņems citi. Labs piemērs bija laikrasts „Zeme”, kuru es vadīju 90. gados, kas paliel vienīgais laikraksts Latvijas vēsturē, kas iznāca vinādos metienos  krievu un latviešu valodā.

Citi jau aicina pārņemt ne tikai informatīvo telpu. Augusta beigās politologs Mihails Aleksandrovs izteicās, ka, ja Rietumvalstis bez ANO Drošības padomes akcepta sāks militāru intervenci Sīrijā, tad Krievijai vajadzētu ievest savu karaspēku Baltijas valstī. 28. augsta vakarā, telekanālā RBK TV skatītājiem tika uzdots jautājums, kā Krievija atbildēt, ja ASV dotu triecienu pa Sīriju un vairāk kā 30% no skatītajiem (kas nav lumpeni, bet gan uzņēmēji) piekrita ideja ievest Krievijas karaspēku Baltijā bez ANO Drošības padomes akcepta. Publikas noskaņojumu sajuta arī Krievijas Valsts domes deputāts Vladimirs Žirinovskis, kurš 5. septembrī intervijā laikrakstam Komsomoļskaja Pravda aicināja iznīcināt Baltijas valstis, jo tās uzdrīkstējušās atbalstīt uzbrukumu Sīrijai. Viņš paziņoja: „Kad tādi visādi plušķi vaukšķ pasaules procesos, tāpēc arī tiek okupēti. Vēl viņi brēks – kāpēc mūs okupēja! Pavisam noteikti visas Baltijas valsts tiks okupētas un visas tiks iznīcinātas… Latviešu pūdelis ievaukšķējās!””  Ka šādus paziņojumus uztver Latvijas krievi?

Ka provokāciju. Žirinovsku neviens nopetni neuztver arī Krievijā. …Mēs to pārrunājām ar kolēģiem un visi piekrita, ka tā provokācija, kas pasliktina mūsu situāciju šeit Latvijā. Latvieši savas dusmas projicē mums, lai gan mēs neesam tie, kas kaut ko tādu dara un vēlās., Bet, domāju,  daudzi Krievijas iedzīvotāji uzskata Krieviju par lielvalsti. Šāds viedoklis netiek uzspiest no Valdības vai prezidenta administrācijas. Vienkārši cilvēki tā domā. Daļa uzskata – ja jau  kādreiz Baltija bija Krievijas impērijas daļa, tad nākotnē  impērija varētu atkal atgūt senās teritorijas. Taču es nezinu, kas tevis minētos piemēros bija vairāk – impēriska nostaļģija, vai vēlēšanās ar šādu provokāciju vērst uzmanību uz to, ka ASV gadiem ilgi ignorē starptautiskās tiesības un veselo saprāta.  2003. gadā ASV valsts sekretārs Kolins Pauels no ANO tribīnes visai cilvēcei apgalvoja, ka Irāka plāno noindēt visu Ameriku.  Vīķe- Freiberga tūlīt piekrita. Tikai pēc tam, kad ASV un tās vadītie koalīcijas spēki, Latvijas karavīrus ieskaitot, bija nobombardējuši un iekarojuši Irāku, atklājās, ka masu iznīcināšanas ieroču Irākai vairāk nebija. Izrādījās, ka tas bija blefs, ka amerikāņi visus uzskata par pilnīgiem idiotiem. Tagad tieši tādas pat spēles tagad īsteno ar Sīriju. Žirinovska provokatīvie paziņojumi par Krieviju un Baltiju ir ASV un Sīrijas attiecību spoguļattēls.

Latvijas krieviski runājošie jau nav tikai krievi. Tie ir arī ukraiņi, baltkrievi un citas tautas. Kā tiek jūs novērtējā Krievijas konflikti ar citam NVS valstīm. Šovasar sākās Krievijas un Ukrainas muitas karš, tagad sācies Krievijas un Baltkrievijas konflikts par kālija sāls eksportu.

…Man sāp un ir nepatīkami, kad Krievijas televīzijas stāsta … par Latviju to, ka neatbilst patiesībai. Bet kad es klausos Latvijas TV vai radio kā Kārli Streips jūsmo par katru Krievijas neveiksmi un negludumu, kaut vai Eirovīzijas translācijā, tad mani tas ļoti tracina. Mums sāp no divām pusēm. Ukraiņiem, domāju, pat no trim. Jo ukraiņi  ir vēsturiski ļoti cieši saistīti ar  Krieviju. Ukrainas galvaspilsēta Kijeva bija pirmā Krievzemes galvaspilsēta. Ukrainas rietumdaļa ir pavisam cits stāsts. Man sāp sirds par Sīriju, jo dēls darba dēļ ir apmeties uz dzīvi ļoti tuvu šim reģionam. Pasaule ir globalizējusies. Pirms desmit gadiem es Sīriju varēju sameklēt ģeogrāfiskā kartē tikai ar grūtībām.

2012. gada 5.martā Krievijas prezidenta vēlēšanās no 21,9 tūkstošiem Krievijas pilsoņu, kas balsoja Latvijas teritorijā, 19,5 tūkstoši (gandrīz 90%) nobalsoja par Vladimiru Putinu, bet par tikko pieminēto Vladimiru Žirinovski nobalsoja tikai 1,5 %. Visā Krievija par Putinu  nobalsoja mazāk – aptuveni 64%. Sanāk, ka Latvijas krievi ir lojālāki Putinam, nekā Krievijas krievi. Vai tavuprāt Krievijas prezidenta vēlēšanu balsošanas rezultāti Latvijā ir falsificēti, vai tie ataino patieso noskaņojumu?

Tie ataino patieso noskaņojumu. Es to labi saprotu. Esmu Latvijas, nevis Krievijas, pilsone. Krievijas pilsoņi, kas dzīvo Latvijā, Krieviju redz no malas. Putins un Krievija daudziem šeit ir simbols, TV radīts tēls. Kad es to stāstu saviem draugiem Krievijā viņi par mani brīnās… Kad aizbrauc uz Krieviju, tad  redz, ka televīzija un dzīve ir dazādas lietas. Bet, protams, daudzi apsveic, ka Krievija atgūst  svarīgu vietu pasaulē, gandarījums par to ir reakcija uz rusofobiju. Šodien tā ir pavisam cita valsts, nekā 20 gadus atpakaļ. Krievijas prezidents neļāva izdot Amerikai ASV pilsoni Edvardu Snoudenu, bet Latvijas valdība nostājās miera stājā un nolēma izdot ASV Latvijas pilsoni Denisu Čalovski.

Neizdeva, Eiropas tiesa apturēja lēmumu

Labi, bija ar mieru izdot. Tagad visiem ir skaidrs, ka vienīgas kur meklēt taisnību un aizstāvību ir vērsties Eiropā. …Turklāt, lai ko teiktu Krievijas valdības un prezidenta kritiķi, Maskavā un Pēterburgā dzīve pēdējo gadu laikā jūtami uzlabojās. Kad bija 2012. gada  prezidenta vēlēšanas, tad mani draugi, kas atbalsta opozīciju, telekamerās un tviterī paauda vienu, bet pie alus kausa bija pilnīgi atklāti – opozīcijai cerību nav nekādu, jo pēdējo gadu laikā dzīves apstākļi ir ievērojamai uzlabojušies un to var sajust pat attālos ciematos…

Tu esi daudz piedalījusies krievu preses forumos, krievu preses vispasaules kongresā. Ka krievi citviet uztver Baltijas un Krievijas attiecības?

Liela daļa sajauks Latviaj ar Lietuvu. Pēdējā laikā laba atpazīstamība ir Rīgai un Jūrmalai….Priekštats balstās uz mītiem, uz kaut ko dzirdēto par krievu diskrimināciju un leģionāru maršiem.

Latvijā ir izplatīti mīts par Krieviju, kā par valsti, kur vispār nav vārda brīvības, bet visiem, kas neslavina Putinu mutes tiek aizbāztas… Kā tu domā Krievijā ir vārda brīvība?

Domāju, ir. Lielie TV kanāli Krievijā ir cits stāts, bet ja runājam par presi, tad lielas atšķirības starp Krieviju un daudzām Eiropas valstīm nav. Interneta laikā nav iespējams liegt izteikties. Tviters Krievijā ir ļoti populārs. Ilgus gadus strādā  Novaja Gazeta. Latvijas presē nav tik asu materiālu par korupciju un blēžiem valdībā kā Novaja Gazeta Krievijā. Laikraksta tirāžā ir 150 000. Viņi strādā. Publicē to ko domā. Neviens viņus never ciet. Ir arī telekanāls Doždj, kas veido asus raidījumus , tur strādā Ksenija Sobčaka.

Tu tagad izskaties pēc Krievijas advokāta…

Īstenībā es par to  pārāk maz zinu. Krievijas teritorija ir milzīga. Reģioni ir ļoti atšķirīgi. Es neesmu ļoti optimistiska par Krieviju un necenšos to īpaši aizstāvēt, tai neiet viegli. Krievija ir iela valsts un krievi, kas no Krievijas ir aizbraukuši, īpaši netur rūpes par savu dzimto valodu. Es varu tikai apbrīnot Rietumu latviešus, kas tik ilgi prata uzturēt un kopt savu latviskumu. Liekās, ka valsts ir milzīga un nav jāuztraucas, ka ar valodu, kaut kas nelāgs var atgadīties. Taču pēdējo divdesmit gadu laikā krievu valodas lietošanas ģeogrāfija ievērojami samazinājās – Kirgīzijā, Turkmēnijā un citviet jaunākas paaudzes ļaudis krieviski runā ļoti maz. Redzot šo problēmu,  Krievija panāca, ka internets tagad  ir arī kirilicā, jo daudziem no vecas paaudzes tas bija šķērslis, lai sāktu lietot internetu vispirms bija jāiemācās rakstīt latīņu alfabēta burtiem. Mediju klubs Formāts A3, strādā, lai kliedētu mītus. Latvija tiek iepazīstināta ar tiem Krievijas cilvēkiem, kas Krievija kaut ko nozīmē un vienlaikus šie cilvēki iepazīstas ar Latvijas ļaužu noskaņojumu. Mēs strādājam, lai savstarpējā neizpratne būtu mazāka. Kas mani pārsteidza – dažu Latvijas mediju ļoti selektīvā pieeja. Piemēram, kad pie mums viesojas cilvēks ar „impēriskiem” uzskatiem, tad kāds no laikraksta Latvijas Avīze ir pirmajās rindās un uzdod jautājumu, lai izskanētu viņam vajdzīgās atbildes. Kad atbrauc pasaulslavens režisors no Krievijas, tad viņiem tas nav interesanti. Manuprāt, tieši tā rodas aplami mīti, kas izkropļota aina par Krieviju Latvijā un arī otrādi, kad vienīgais, kas interesē Krievijas žurnālistus – vai jums pa ielām maršē nacisti.

Vai Latvijai ir jābaidās no Krievijas investoriem?

… No visiem investoriem ir jāprasa Latvijas likumu un noteikumu precīza ievērošana. Nedrīkst pieļaut izņēmumus pat tad, ja ienāk ar lielu naudu. Nāc ar lielu naudu, paldies, bet šeit ir mūsu noteikumi, ko mēs Latvijā atļaujam un ko neatļaujam. … Pirms gadiem trim es teiktu, ka visa nauda ir vienāda, bet šodien man ir jāsaka, ka Krievijas mērogi ir milzīgi, bet Latviaj ir maziņa. Krievijas investori cer uz lielu un ātru atdevi, bet nesaprot, kā darboties pie tik neliela tirgus apmēra.

Lasot tev tik mīļo Latvijas Avīzi sanāk, ka latviešu valodu tūdaļ no visām dzīves sfērām izspiedīs krievu valoda, lai gan, manuprāt, angļu valoda ir tā, kas izspiež latviešu valodu – no zinātnes, no mūzikas utt.

Ar krievu valodu notiek interesants  process. Latviešu valoda iespiežas Latvijas krievu sarunvalodā. Daudzi latviešu vārdi jau ir normāla krievu valodas leksikā. Vārds „rinda” jau ir pilnība iegājis krievu valodā…. Ja … vārdi ir īsāki, tad tie sāk izspiest tos krievu valodas vārdus, kas ir garāki. Latvijā krievi gandrīz simtprocentīgi ir pieņēmuši latviešu formu norādot laiku „septiņi un piecpadsmit minūtes”, nevis gramatiski pareizo krievu valodas formu, kad norāda minušu skaitu un nākamo stundu kā kārtas skaitli. Latvijas krievu valoda jau atšķiras no krievu valodas Krievijā, jo to ir ļoti ietekmējusi latviešu valoda. Kad es tulkoju tekstus no latviešu valodas uz krievu valodu vai arī rakstu savus gabalus, tad es pilnīgi neapzināti pārņemu latviešu vārdu kārtību teikumā un tika pārlasot pārlieku atbilstoši krievu valodas gramatikai. Krieviski teikumu sāk ar teikuma priekšmetu, tad seko izteicējs un pēc tam pievieno apstākli. Latviešu valodā visbiežāk sāks ar apstākli. Tiklīdz, ciemojoties Krievijā, pasaku pāris teikumus, mani momentā atšifrē – jūs esat no Baltijas. Es jautāju, vai es runāju ar akcentu? Nē, vārdus izrunājat pareizi! Jau ir izveidojusies atpazīstama izloksne…. °

Dzīvojot Latvijā, ir jāapgūst oficiālā latviešu valoda. Tagad daudzi krievi prot uzrakstīt iesniegumu latviski, bet neprot pareizi uzrakstīt iesniegumu krieviski. Mani senči no mātes puses ir krievi, viņi dzīvo Rīgā no 1827 gada, kad pārcēlās no pilsētas Roop (Straupe), senči no teva puse ir latvieši no Limbažu puase. Mēs neesam Krievijas krievi, jo, ilgi dzīvojot šeit, mēs paliekam savādāki un tagad esam daudz tuvāk Latvijai nekā Krievijai. Manuprāt, tas ir liels Latvijas valsts resursus, kas nekad pilnība nav ticis izmantots. Mūs bieži  uzskata par  piekto kolonnu un pret mums ik pa laikam izspēlē  rusofobiskas kampaņas. Latvijas lasītāji  krievu valodā tagad  pieprasa  izsvērtāku, es teiktu vairāk eiropejisku informāciju, tāpēc mediji, kas iznāk krievu valodā tagad meklē …pareizo formātu, lai uzrunātu Latvijas krievisko auditoriju.

http://nra.lv/latvija/politika/102305-ksenija-zagorovska-98-latvijas-krievu-nevelas-lai-seit-butu-krievija.htm

Комментарии